• +371 67520855
  • info@revs.lv
  • Miera iela 64, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013
  • Purim

    Purim

    • Date & Time:
      • marts 21, 2019

    Purims – tie ir svētki, kuru laikā tiek atzīmēta ebreju tautas izglābšanās no ienaidniekiem persiešu valdnieka Ahašveroša (Artakserksa) laikā, svētki, par godu glābiņam no ļaundara Amana, kurš bija iecerējis iznīcināt visu ebreju tautu.

    Īsa svētku vēsture

    355.gadā p.m.ē.Amans – Ahašveroša galma augstākais ierēdnis, panāca, ka valdnieks pieņem dekrētu , par pilnīgu visu impērijas ebreju iznīcināšanu. Ar ebreju garīgā līdera Mordehaja un viņa tuvas radinieces Esteres, kura, paturot noslēpumā savu izcelsmi, kļuva par valdnieka sievu, centieniem, Amana plāni tika sagrauti, bet viņš pats gāja bojā ar citiem ebreju tautas „nedraugiem”. Diena, kas bija paredzēta ebreju tautas iznīcībai, pārvērtās par viņu uzvaras pār ienaidniekiem dienu un tiek atzīmēta kā jautri svētki.

    Esteres gavēnis

    13 adarā, Purima priekšvakarā – Esteres gavēnis, pieminot gavēni, kuru pieteica Mordehajs un Estere, kad valdnieks Ahašverovs izdeva savu dekrētu. (Ja Purima priekšvakars iekrīt Šabatā, kā 2014.gadā, tad gavēnis tiek pārcelts uz iepriekšējo ceturtdienu). Kā jau visi gavēņi, arī Esteres gavēnis paredzēts, lai mēs analizētu savu dzīvi un nožēlotu savus grēkus. Jo Esteres Vīstoklī tiek vēstīts ne tikai par ebreju prieku par negaidīto izglābšanos, bet arī par bailēm un sērām lielo briesmu brīdī. Tā kā vienā dienā nav iespējams apvienot divus pretējus noskaņojumus, mūsu Gudrie it kā sadalījuši Purimu divās daļās – četrpadsmitais adars – dzīru un līksmības diena un trīspadsmitais – lūgšanu un gavēņa diena.

    Purima dienas

    14. un 15. adara dienas – divas Purima dienas. Esteres Vīstoklis vēsta:” Ebreji Šumanā piecpadsmito dienu padarīja par svētku dienu. Ebreji laukos par svētkiem noteica 14.adaru.” Mūsdienās „Šumanas Purims” t.i.15.adars, izņemot Šumanu, tiek svinēts senākajās Izraēlas Zemes pilsētās (tajā skaitā Jeruzalemē), pārējās vietās Purimu svin tikai 14.adarā (2014.gadā 16.martā).

    Purima svinēšana

    Četri galvenie Purima nosacījumi:

    • Esteres Vīstokļa lasīšana
    • Dzīres un jautrība
    • Cienasta sūtīšana („mišloah manot”, „šalahmones”)
    • Ziedošana nabagiem

    Purima laikā nevajag nodoties ikdienas darbiem, kaut arī tas ir atļauts. Gudrie par to ir teikuši:” No Purima laikā paveiktajiem dienišķajiem darbiem, cilvēkam nebūs svētības”.

    Esteres Vīstokļa lasīšana
    Esteres Vīstoklis
    Ikvienam Purima laikā un nākamās dienas rītā ir divreiz jānoklausās Esteres Vīstokļa lasījums. Šis bauslis attiecas gan uz sievietēm, gan vīriešiem. Un vislabāk šo Vīstokļa lasījumu klausīties sinagogā, kur pulcējušies daudz ļaužu, jo tas vienlaikus ir arī kā „Brīnuma sludināšana”.

    Pēc vārdiem: „un sūtīja Mordehajs vēstuli visiem jūdiem”(9:29), Vīstoklis tiek nedaudz pacelts, jo Esteres Vīstoklis arī ir šī vēstule. Tāpat arī pieņemts klauvēt, dauzīt ar kājām un citādi trokšņot, kad tiek pieminēts Amana vārds, jo teikts „ izdzēs no atmiņas Amaleku”. Purimam izgatavo pat speciālas rotaļlietas – tarkšķus, kurus bērni skandina, kad tiek izrunāts Amana vārds.

    Dzīres un jautrība

    Dzīres un jautrībaGalvenās Purima dzīres – dienā jau pēc Esteres Vīstokļa rīta lasījuma, un tajās jābūt daudz ēdieniem, vīnam un jautrībai.

    Zināms, ka Purima brīnumi saistīti ar vīnu: dzīrēs pie Ahašveroša tika gāzta valdniece Vašti un viņas vietā iecelta Estere; Amana krišana notika dzīru, kuras sarīkoja Estere, laikā. Mūsu Gudrie, lai slavēta viņu piemiņa, noteica:” Purima laikā ir jādzer tā, lai neatšķirtu frāzes” nolādēts Amans” un „Lai slavēts Mordehajs”.

    Lai arī savas Purima dzīres noteikti jārīko bagātīgas un jautras, vēl svarīgāk ir izmantot esošās iespējas, lai pilnvērtīgi izpildītu pavēli „cienasta sūtīšana” un, jo īpaši, „ziedošanu nabagiem”, jo nav lielāka un varenāka prieka kā iepriecināt nabagu, bāreņu, atraitņu un klejotāju sirdis.

    Vispopulārākais Purima cienasts – gomentaš – trīsstūra bulciņa, kas pildīta ar magonēm un medu.

    Ziedošana nabagiem
    Dzīres un jautrībaEsteres Vīstoklis vēstī: „ Lai ebreji padarītu šīs dienas par dzīru un jautrības dienām, lai apdāvinātu viens otru un ziedotu nabagiem.” Purima laikā ikvienam ir jāziedo ne mazāk kā diviem nabadziņiem.

    Šis bauslis ir kā papildinājums kopējam bauslim, kas lasāms Torā. Dāvanas jāpasniedz Purima dienā, vislabāk – uzreiz pēc Esteres Vīstokļa rīta lasījuma, tā, lai palīdzētu nabagajiem sarīkot svētku mielastu.

    Cienasta sūtīšana („mišloah manot”, „šalahmones”)

    Lai izpildītu bausli „sūtiet cienastu viens otram”, katram ir pienākums dāvanā nosūtīt vismaz vienam draugam ne mazāk kā divu veidu saldumus. Pieņemts „sūtīt cienastu” ar sūtņa palīdzību, nevis pašam, jo jau pašā bauslī teikts „sūtīt”, tas ir ar kāda palīdzību. Tāpat kā dāvanas nabagiem, arī cienasts jāsūta dienā, nevis vēlā vakarā.

    Purimšpils

    Purima laikā tiek rīkoti tradicionālie uzvedumi, kurus dēvē par Purimšpilu. Pieaugušie kopā ar bērniem pārģērbjas dažādos kostīmos, uzvelk maskas, reizēm sarīko greznu karnevāla izrādi.

    Paraža pārģērbties ir ar dziļu simbolisko jēgu: kaut arī Visaugstākā seja ir slēpta, un Viņš neizrāda tiešu valdīšanu pār pasauli, tas ir tikai ārēji redzamais veidols. Visaugstākais ir nemainīgs un tāds arī paliek, kādu sevi rādīja mūsējiem, iznākot no Ēģiptes. Līdz Esteres laikam brīnumi bija redzami, sākot no šī brīža tie kļuvuši slēpti, bet to jēga nav mainījusies.

    Join event

    2019-3-21 2019-3-21 Europe/Helsinki Purim Not indicated
    Add to Calendar
    You already has been joined the event.
    ×
    Thank you! You joined the event.
    ×